LIBERĀLĀ BRĪVMŪRNIECĪBA

Kontinentālā brīvmūrniecība, kas citādi pazīstama kā liberālā brīvmūrniecība, latīņu brīvmūrniecība un adogmatiskā brīvmūrniecība, ietver brīvmūrnieku Ložas, galvenokārt Eiropas kontinentā, kuras atzīst Grand Orient de France/GodF (Francijas Dižie Austrumi) vai pieder pie tādam brīvmūrnieku organizācijām kā CLIPSAS, SIMPA, TRACIA, CIMAS, COMAM, CATENA, GLUA vai jebkuras citas starptautiskas liberālās organizācijas, t.i., kontinentālās brīvmūrniecības. Lielāks skaits brīvmūrnieku, no kuriem lielākā daļa dzīvo ASV, kur konservatīvajai brīvmūrniecībai ir virtuāls “monopols”, pieder brīvmūrnieku Ložām, kas atzīst Anglijas Apvienoto Lielložu un neatzīst kontinentālos brīvmūrniekus, uzskatot un lietojot aplamo apzīmējumu “neregulārie”.
· Brīvmūrniecībai ir divi virzieni “kur viens neatzīst otru”: anglo/amerikāņu “konservatīvās” jurisdikciju tradīcijas, ko raksturo Anglijas Apvienotā Lielloža (United Grand Lodeg of England) un dažādās Lielložas ASV.
· Eiropas “kontinentālā” jurisdikciju tradīcija, ko raksturo Francijas Dižie Austrumi (Grand Orient de France), ar plašu un mainīgu “atzīšanu”.
Liberālajā brīvmūrniecībā var ņemt dalību arī ateisti, jeb nav obligāti jātic Dievam.
Liberālā brīvmūrniecība atzīst sievietes kā Māsas, tāpēc pie Liberālās brīvmūrniecības pieskaitāmas arī jauktās un sieviešu Ložas.
Kontinentālā stila Ložas pastāv lielākajā daļā pasaules reģionu. Visā kontinentālajā Eiropā, Latīņamerikā, lielākajā daļā Karību jūras reģiona un lielākajā daļā Āfrikas tās ir dominējošās brīvmūrniecības tradīcijas, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs, Britu Sadraudzībā un tajās tautās, kuras kādreiz kolonizējušas šīs varas, tās ir pārstāvētas maz.
Liberālajai brīvmūrniecībai nav noteikta viena “centra” uz kuru vērsta “uzmanība”. Tai ir vairāki atšķirīgi virzieni un pazīmes kā: vīriešu, jauktās, sieviešu Ložas; “Le Droit Humain”; “Orient”; “Mixed”; “Symbolic”; utt…


KONSERVATĪVĀ BRĪVMŪRNIECĪBA

Konservatīvā brīvmūrniecība uzstāj, lai Ložā būtu atvērta Svēto Rakstu grāmata (Bībele, Korāns, u.c.), lai katrs Ložas loceklis apliecinātu ticību Augstākajai Būtnei.
Konservatīvās brīvmūrniecība nepieņem un neatzīst sievietes kā brīvmūrnieces, Māsas.
Konservatīvās brīvmūrniecības centrs ir Anglijas Apvienotā Lielloža, kuras vadībā vienmēr būs tikai karaļdzimtas pārstāvis.


BRĪVMŪRNIEKA ESĪBA

Būt par brīvmūrnieku nozīmē būt Cilvēkam, cilvēkam ar labām manierēm. Šī vienkāršā un tajā pašā laikā ļoti dziļā definīcija nāk no viena no svarīgākajiem brīvmūrnieku dokumentiem – masonu konstitūcijas (ko Džeimss Andersons sarakstījis 1723. gadā, pamatojoties uz daudz senākiem, vēl viduslaiku, rakstiem).

Brīvmūrnieks ir tāds, kurš visu mūžu cenšas būt labāks cilvēks. Ir dabiski, ka vēlme būt labākam un pilnveidoties, pavada mūs kopš civilizācijas sākuma. Katrs izvēlas savu attīstības ceļu – rūnas, filozofija, sociālā aktivitāte, labdarība, brīvprātīgais darbs, meditācija, izglītība, arī Dievs vai Dievturība. Katrs no šiem ceļiem var būt noderīgs. Mēs, brīvmūrnieki, pieņemam savu ceļu – brīvmūrniecību – no filozofijas un diskusijām līdz praktiskai rīcībai. Lai vieglāk saprastos un meklētu kopīgo, ne atšķirīgo, mēs izmantojam daudz un dažādus simbolus, lai tos alegoriski piemērotu sev personīgi un kopējai lietai. Sāc ar sevi, tad paplašinot loku ar domu biedriem, Tu padari labāku apkārtni un vidi sniedzoties līdz Cilvēces neaptveramajam horizontam.

Brīvmūrniekam ir arī pienākumi:

· Regulārs Ložas Darbu apmeklējums (vismaz 1x mēnesī).

· Ievērot Ložas Reglamentu, gan Ložā, gan profānajā dzīvē, piemērojot to atbilstošiem apstākļiem.

· Nediskreditēt brīvmūrniecību. Turēt godā un cieņā tādus jēdzienus kā demokrātija, iecietība, atklātība. Pār kuriem dominē ētika un morāle.

· Pilnveidot sevi un apliecināt savu izaugsmi rakstu darbu veidā (referāti), kurus kopīgi apspriež Ložas Darbu laikā.

· Veikt regulārus administratīvos maksājumus kā to nosaka Ložas Reglaments.

· Godprātīgi un ar prieku pildīt amata pienākumu, kurš uzticēts Ložā.

· Līdzdarboties Ložas “saimnieciskajā dzīvē”.


SLAVENI BRĪVMŪRNIEKI

Latvijā un tās teritorijā:

JOHANS GOTFRĪDS HERDERS;

GARLĪBS MERĶELIS, alus darītavas-fabrikas īpašnieks un direktors;

ERIHS FON STRICKIS (Erich Alexander Ingemar von Stritzky) vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, kara hospitāļa priekšnieks Rīgā, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes “Aleksandra Augstumu iestāde” (tagadējais RPNC) dibinātājs un pirmais direktors;

OTO FON HŪNS, Rīgas pilsētas galva (1921.-1928);

ALFRĒDS ANDERSONS, Rīgas pilsētas galva (1917), Latvijas kara ministrs (1921—1922), Latvijas Valsts prezidents (1927—1930);

GUSTAVS ZEMGALS, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks;

ANDREJS KRASTKALNS, LR ģenerālkonsuls Berlīnē (1920.-1923.), vēlāk Latvijas Bankas galvenais direktors;

EDGARS ŠVĒDE, slavenais operdziedātājs;

ĀDOLFS KAKTIŅŠ, tiesnesis vēlākais Senators;

JĒKABS GROTS, LR Ārlietu ministrs (16.07.1936. – 21.06.1940.);

VILHELMS MUNTERS, sūtnis Tallinā, Helsinkos, Stokholmā, ārlietu ministrs Londonā;

KĀRLIS ZARIŅŠ, Ārlietu ministrijas preses nodaļas ilggadējais vadītājs, sūtnis Maskavā, Vašingtonā;

ALFRĒDS BĪLMANIS, Ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļas sekretārs, vēlāk pirmais sekretārs sūtniecībā Varšavā;

NIKOLAJS ĀBOLTIŅŠ, LU pasniedzējs, docents; profesors, svešvalodu fakultātes dekāns, romānistikas nodaļas vadītājs, filoloģijas habilitētais doktors, Francijas Goda leģiona virsnieks, Portugāles Nopelnu ordeņa virsnieks;

ANDREJS BANKAVS, LU profesors, LZ akadēmijas korespondētājloceklis;

un citi.

Brīvmūrnieku_uzskaitījums List_of_Freemasons


MĪTI UN SPEKULĀCIJAS

Viss kas ir nezināms un slēpts, vienmēr un visos laikos ir laba augsne mītiem un spekulācijām. Brīvmūrniecība, kura vajāta gan no laicīgās varas, gan baznīcas vienmēr ir turējusies savrup un bija slēpta un zināmā mērā slēgta sabiedrībai. Brīvmūnieki nevalda pār pasauli un tās nav pretvalstiskas organizācijas, ja vien tā nav totalitāra iekārta, kurā parasti patiesā brīvmūrniecība nav iespējama vai ir dziļā pagrīdē. Patiesā, jo ir piemēri, kad brīvmūrniecība ne tikai neatbalsta, bet izliekas “neitrāla” pret esošo totalitāro varu. Nenoliedzami, ļoti daudzas slavenas (skatīt sadaļu SLAVENI BRĪVMŪRNIEKI) un zināmas pasaules personības bija un ir arī brīvmūrnieki, personības kuras kādā no savām jomām ir pozitīvi ietekmējuši savas valsts, nozares vai pasaules vēsturi un tagadni, un, cerams, arī nākotni. Katrā gadījumā, ja brīvmūrnieki valdītu pār pasauli, tad tā noteikti būtu labāka nekā tā ir šobrīd. Brīvmūrnieki Ložas darbu laikā nerunā par politiku un reliģiju, tomēr tas nav liegts ārpus Ložas Darbiem un ļoti bieži laicīgā vara vēršas pie brīvmūrnieku organizācijām vai atsevišķiem brīvmūrniekiem pēc padoma un ļoti bieži padomi, ko dod brīvmūrnieki, tiek pieņemti un pielietoti. Un mēs runājam par padomiem un rīcību kura balstīta uz ētiku un morāli. Ir arī slikti piemēri – skaļākais, protams, ir Itālijas Loža P2 (“Propaganda Due”), bet tas jau ir cits stāsts. Skandalozākais brīvmūrnieks, saistībā ar mūsdienu teritoriju Latvijā (Jelgavā) protams ir Kaljostro (Cagliostro), Aleksandrs (īstajā vārdā — Džuzepe Balzamo).

Arī mūsdienu Latvijā brīvmūrnieki ir politikā un vadošos amatos, viedokļu līderi un sabiedrībā zināmas personības. Vienīgā mēraukla viņu brīvmūrniecībai ir viņu lēmumi un rīcība, balstīti uz ētiku un morāli.

Svarīgi atcerēties, neviens nav “privatizējis” kādu no vārdiem, burtiem vai zīmēm, tāpēc parādoties publiski šiem simboliem vai darbībām vēl nenozīmē saistību ar brīvmūrniecību, jeb kā saka: “tas, kas uzrakstīts uz sētas, nenozīmē, ka tas atrodas aiz sētas”.

Brīvmūrniecība kā baznīcas pretinieks, ienaidnieks un noliedzējs.

Ja brīvmūrniecība ir pretinieks tādai iekārtai kā totalitārisms, tad tā ir vienīgā iekārta, veidojums vai institūcija, lai kāda forma tai būtu. Ir vēsturiski fakti, kad baznīcas bija draudzīgākas pret brīvmūrniecību un pat mācītāji ir bijuši un ir brīvmūrnieki, sevišķi starp protestantiem. Arī brīvmūrnieku konstitūcijas autors Džeims Andersons bija protestantu mācītājs. Tomēr kā viss mainīgais profānajā pasaule, arī baznīca bija un ir mainīga, kā rezultātā vairākos laika posmos tā izrādīja lielu neiecietību pret brīvmūrniecību un pat uztvēra to kā draudu savām dogmām un eksistencei. Līderis šājā jomā bija un ir katoļu baznīca. Un tā tika radīti un ģenerēti mīti ar negatīvu pieskaņu visam kas saistīts ar brīvmūrniecību. Lai gan ir iestājies zināms atkusnis pret brīvmūrniecību, konservatīvisms un pat galējs radikālisms nekur nav zudis. Paradokss ir tajā, ka tieši konservatīvā brīvmūrniecība pieprasa ticēt Dievam. Te gan jāpiebilst par obligātu prasību nošķirt brīvmūrniecību no reliģijas, atstājot to katra indivīda ziņā un “nenākt ar savu bībeli” kopējā namā, kas attiecas arī uz laicīgo varu, kur brīvmūrniecība uzstāj ka baznīcai ir jābūt atdalītai no laicīgās varas.

Brīvmūrniecība nav slepena kustība vai organizācija – tā ir diskrēta, bet pieejama katram atbilstoši viņa vērtību skalai, ētikas un morāles kompasam. Brīvmūrniecības lielākais noslēpums – tai nav noslēpumu!

Brīvmūrniecība un bagātība.

Nav svarīgi cik Tev naudas, bet svarīgi cik garīgi esi bagāts un vai esi gatavs bāgātināt sevi un citus ar šo, turot prātā ētiku un morāli kā pamatu. Vai brīvmūrniecībā var kļūt bagāts ar naudu un sakariem? Iespējams, bet tad mēs iesakām labāk meklēt ceļu pie labākas organizācijas, kuru nodibināja brīvmūrnieki – Rotarī Klubs (Rotary Club). Tur noteikti būs tas, ko meklē! Brīvmūrniecība atvērta tiem, kas grib augt un attīstīties kā personība un kuriem rūp gan sava, gan apkārtējās vides un pasaules nākotne. Un nav svarīgi, vai esi baņķieris, ārsts, skolotājs vai drēbnieks. Mēs visi esam līdzvērtīgi.